Šovakar Saeimā tika galīgi apstiprināts 2025. gada valsts budžets, ko valdība dēvē par “aizsardzības budžetu”. Taču šim apzīmējumam ir maz sakara ar realitāti. Parlamenta sēdē koalīcija radīja situāciju, kurā jebkura iebilde pret budžetu tika pasniegta kā rīcība pret Latvijas drošību, bet opozīcijas argumenti – kā atbalsts Krievijas interesēm.
Šāda taktika, kur budžeta kritizēšana tiek pielīdzināta valsts nodevībai, vēl nekad Latvijas politikā nav bijusi tik redzama. Tas veido sabiedriskās domas manipulāciju, kur budžeta kvalitāti nedrīkst apšaubīt, citādi tu esi “pret valsti”.
2 miljardi aizņēmumā – atkal un bez konkrēta pamatojuma
Latvijas valsts budžeta deficīts turpina pieaugt, un arī šogad valdība plāno aizņemties vēl 2 miljardus eiro, lai nosegtu savas izmaksas. Opozīcija vairākkārt norādīja:
- Latvija nepelna pietiekami, lai šādu aizņēmumu segtu;
- ekonomikas izaugsme ir stagnācijā, nevis attīstībā;
- procentu maksājumi par valsts parādu kļūst par vienu no lielākajām izmaksu pozīcijām budžetā.
Tieši procentu maksājumi ir Latvijas klusā katastrofa – tie ik gadu pieaug par desmitiem miljonu, un valsts aizvien lielāku daļu no nodokļos iekasētās naudas tērē nevis pakalpojumiem, bet parāda apkalpošanai.
Eksperti jau gadu brīdināja:
Latvijas ekonomika nevelk šāda līmeņa aizņemšanos, īpaši situācijā, kad valstī nav skaidras ilgtermiņa attīstības stratēģijas, ražošana stagnē, eksports samazinās un investīciju vide kļūst arvien nedrošāka.
“Aizsardzības budžets” ar tikai 300 miljoniem aizsardzībai
Valdība publiski stāstīja, ka budžets tiek palielināts drošības vajadzībām. Taču, analizējot skaitļus, redzams:
- no ~2 miljardu aizņēmuma,
- aptuveni tikai 300 miljoni tiešām tiek novirzīti aizsardzībai.
Tas nozīmē, ka vairāk nekā 85% no aizņemtās naudas tiek novirzīti pavisam citām vajadzībām, kuras valdība nevēlas detalizēti izskaidrot.
Opozīcija to nosauca par politisku manipulāciju, kur drošības tēma tiek izmantota kā “aizsegs”, lai pamatotu jebkuru tērēšanas apjomu.
Opozīcijas priekšlikumi – noraidīti bez diskusijas
Lai gan opozīcija iesniedza vairākus priekšlikumus, kas ļautu:
- samazināt izdevumus,
- optimizēt birokrātiju,
- pārskatīt valsts uzņēmumu finansējumu,
- apstādināt izšķērdīgus projektus,
koalīcija lielāko daļu noraidīja bez reālas argumentācijas.
Tikmēr valdība turpina pasniegt situāciju tā, it kā jebkurš, kas nepiekrīt budžetam, ir pret valsts drošību. Šī retorika atgādina politisku spiedienu, nevis demokrātisku diskusiju.
Latvijas ekonomika atrodas strupceļā
Latvijas kritiskās problēmas, kas stagnē jau vairākus gadus:
- Rail Baltica izmaksu pieaugums – jau draud pārsniegt 6 miljardus un nav pabeigts pat 20%.
- AirBaltic parādi un valsts atkarība no atkārtotas glābšanas.
- Enerģētikas sistēmas nestabilitāte – augstas izmaksas uzņēmējiem un privātpersonām.
- Pārtikas un mājokļu cenas kļuvušas neadekvāti augstas salīdzinājumā ar algu līmeni.
- Birokrātijas aparāts ir viens no lielākajiem Baltijā, bet efektivitāte – zemākā.
- Nekustamo īpašumu tirgus kļuvis nepieejams lielai sabiedrības daļai.
Šajos apstākļos valdība izvēlas turpināt aizņemties, nevis reformēt sistēmu.
Priekšvēlēšanu budžets uz nākamās valdības rēķina
Nākamgad Latvijā gaidāmas vēlēšanas. Tas šīvakara budžetam piešķir papildu nokrāsu – opozīcija un vairāki ekonomisti norāda, ka budžets ir priekšvēlēšanu solījumu instruments, nevis pārdomāts valsts attīstības plāns.
Koalīcija šogad varēs parādīt:
- ka ir palielinājusi atbalstu,
- ka ir finansējusi jaunas programmas,
- ka ir nodrošinājusi “drošību”.
Bet rēķinu par to samaksās nākamā valdība un iedzīvotāji.
Vai Latvija turpina dzīvot pāri saviem līdzekļiem?
Dati rāda:
- Latvijas valsts parāds tuvojas 20 miljardiem;
- procentu maksājumi kļūst par vienu no straujāk augošajām budžeta pozīcijām;
- aizņemšanās notiek ātrāk nekā ekonomikas izaugsme;
- valdībai nav plāna, kā palielināt produktivitāti, eksportu un ienākumus.
Tā nav stratēģija. Tas ir ugunsgrēka dzēšana ar aizņēmumiem.
Noslēgumā – kur mēs ejam?
Latvijas politiskā vide kļūst arvien polarizētāka. Budžets, kas būtu jāveido dialogā, tiek pārvērsts par spiediena instrumentu.
Valsts parāds un bezatbildīga aizņemšanās var kļūt par lielāko draudu nevis drošībai, bet ekonomikai, jo katrs nākamais budžets būs arvien grūtāks un dārgāks.
Latvijai ir vajadzīga ilgtermiņa plānošana, profesionāla valsts pārvaldība un atbildīga naudas tērēšana – nevis politiska manipulācija un vēlēšanu īstermiņa taktikas.
