Latvijā šobrīd notiek procesi, kas rada nopietnas bažas ne tikai ekonomistiem, bet arī uzņēmējiem un parastiem iedzīvotājiem. Lai arī valdība budžetu dēvē par “drošības budžetu”, realitātē skaitļi un fakti rāda pavisam ko citu — valsts parāds tuvojas vēsturiski augstākajiem līmeņiem, un aizņemšanās apjomi pārspēj visu, ko Latvijas ekonomika nevar atļauties.
Aizņemšanās pieaug vēl par 2 miljardiem – kāpēc tas ir bīstami?
Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem 2025. gada budžeta ietvaros Latvija plāno aizņemties vēl vismaz 2 miljardus eiro.
Uz papīra tas tiek pasniegts kā nepieciešams un “drošībai veltīts” ieguldījums, bet realitāte ir:
No šiem 2 miljardiem – drošībai novirzīti tikai aptuveni 300 miljoni.
Pārējā summa aiziet budžeta “caurumu lāpīšanai”. Tātad – aizņemamies drošībai, bet lielāko daļu iztērē citur.
Ekonomisti jau visu gadu brīdināja: Latvija ar tik mazu ekonomiku un lēnu izaugsmi nevar ilgstoši uzturēt šādu parāda pieaugumu.
Taču valdība brīdinājumus ignorē.
Valsts parāds tuvojas 30 miljardiem
Jaunākie dati rāda, ka Latvijas kopējais parāds strauji tuvojas 30 miljardu eiro robežai.
Tas nozīmē, ka uz katru iedzīvotāju – arī bērnu, pensionāru un cilvēku, kurš nekad nav pelnījis vairāk par minimālo algu – gulstas ap 17 000 eiro parāda nasta.
Tas ir prātam neaptverams skaitlis mazai valstij ar:
- stagnējošu ekonomiku,
- vāju produktivitāti,
- lēnu eksporta izaugsmi,
- un augstām enerģijas un pārtikas cenām.
Parāda apkalpošanas izmaksas aug – un tas iznīcina budžetu. Latvijas parāda procentu likmes pēdējos gados ir būtiski pieaugušas. Tas nozīmē: jo vairāk aizņemamies, jo vairāk maksājam tikai par procentiem. Kopējās procentu izmaksas valsts budžetā jau tuvojas 1 miljardam eiro gadā nākamo gadu perspektīvā.
Tas nozīmē:
-mazāk naudas mediķiem
-mazāk skolotājiem
-mazāk ceļiem
-mazāk investīcijām ekonomikā
-mazāk atbalsta uzņēmējiem
Latvija vienkārši apēd savu nākotni, lai finansētu tagadni.
Bieži izmanto nepareizu salīdzinājumu ar Lietuvu un Igauniju
Valdība pastāvīgi skaidro, ka “arī Lietuva un Igaunija aizņemas”.
Jā – bet salīdzināt Latviju ar kaimiņiem šobrīd ir ekonomiski absurdi, jo:
-Igaunijas ekonomika ir daudz spēcīgāka
-Lietuvas IKP uz iedzīvotāju ir krietni augstāks
-Abām valstīm ir DAUDZ lielāki budžeta ieņēmumi
-Abas valstis ir daudz produktīvākas
-Abām ir labāka kredītreitinga dinamika
Un pats svarīgākais:
Igaunija un Lietuva var atļauties aizņemties. Latvija nevar.
Tā ir milzīga atšķirība, ko valdība izvēlas noklusēt.
Kur tad paliek nauda? Budžets tiek palielināts visās struktūrās
Vēl viena dīvaina detaļa:
Valdība stāsta, ka ir “ietaupījusi miljonus”.
Tad rodas jautājums:
Ja ir ietaupīts, kāpēc VISĀS budžeta sadaļās izdevumi tiek palielināti?
Kur loģika?
Šobrīd budžets ir uzpūsts gandrīz visās ministrijās, bet reālu reformas vai efektivitātes uzlabošanu nav.
Valsts jau tagad grimst problēmās
Latvijai jau ir vairākas neatrisinātas, milzīgas finansiālas bedres:
- AirBaltic glābšana
- Rail Baltica izmaksu sprādziens
- Energoresursu tirgus haoss
- Siltumenerģijas izmaksu kāpums
- Neadekvāti augstas pārtikas cenas
- Kosmiski augstas nekustamo īpašumu cenas
- Milzīgs birokrātiskais aparāts
- Zema produktivitāte
- Vāja ekonomiskā izaugsme
Un uz visa tā fona – vēl 2 miljardi aizņēmuma, kas neko neatrisina.
Uz ko tas ved?
Ja turpināsies šāda politika – Latvijas parāds kļūs nekontrolējams, parāda apkalpošana “apēdīs” valsts budžetu, nodokļi pieaugs, samazinās atbalsts iedzīvotājiem, Latvijas konkurētspēja kritīsies, dzīves līmenis ies uz leju, emigrācija uz augšu
Ekonomisti to saka jau gadiem – valsts nevar aizņemties bezgalīgi, ja ekonomika neaug.
Šobrīd Latvija dara tieši to – aizņemas, bet ekonomikai stagnējot.
Ko mēs varam secināt?
Latvijas šī brīža budžeta modelis ir īstermiņa risinājums ar ilgtermiņa katastrofālām sekām.
Aizņemšanās apmērs ir bīstams un neatbilst ekonomikas faktiskajam stāvoklim.
Tautai tiek stāstīts par “drošības budžetu”, bet drošībai aiziet tikai neliela daļa no aizņemtās naudas.
Pārējais pazūd sistēmas uzturēšanā – bez caurspīdības, bez reformas, bez atbildības.
Latvijai vajag atbildīgu budžeta politiku — ne parādu spirāli.
Tauta pelna zināt patiesību, nevis skaistus saukļus.
